Šī intervija raksturo mana darba otro fāzi Latvijas politikā – pēc konsultācijas brauciena pirms LPSR vietējo pašvaldību vēlēšanām (sadarbībā ar A. Panteļējevu, J. Krūmiņu, M. Steinu).

1994. gadā – ar Latvijas vispārējo nabadzību un Krievijas armijas klātbūtni – tieši stabilitāte bija svarīgs apsvērums “Latvijas Ceļa” vadībā dibināt plašu centrisku koalīciju. Sāku sadarboties ar Jāņa Ādamsona vadīto LSDSP 1998. gadā, vadot tai sabiedrisko domu aptauju darbu. 1999. gada beigās no LC izstājos, saskatot tās vadošajos politiķos pārāk šauras intereses un partijas nepietiekamu uzmanību sociālajiem jautājumiem. 

2002. gadā pievienojos Egila Baldzēna vadītajai “Sociāldemokrātu savienībai”. Tās uzdevumā 2003. gadā piedalījos biedrības “Cita politika” darbā – ar SDS ieceri veidot sociāldemokrātisku, starp-etnisku politisku kustību; minētās biedrības vadībā toreiz tapa partija “Jaunais centrs”. Tomēr jutos spiests šo organizāciju pamest 2004. gadā, kad krievvalodīgo jautājumu dominance kļuva nospiedoša.

2016. gada rudenī, pēc atkārtotiem mudinājumiem, biedrība “Progresīvie” pieņēma manu aicinājumu nodibināt politisku partiju pirms pašvaldību vēlēšanām.

Turos pie 1994. gada intervijā paustā, bet šodien vēl jo vairāk ir nepieciešamība pēc kreisi-centriskas politikas, kas samazinātu nevienlīdzību un jaunās paaudzes emigrāciju.

INTERVIJA: “Eiropas latvietis. Amerikas latvietis. Latvijas latvietis – Māris Graudiņš” (Sandris Točs, laikraksts “Labrīt”, 1994. gada 20. augusts)

labrit1
labrit2
labrit3