Šonedēļ, prezidenta E. Levita ierosināts, tika pieņemts likums, kas arī ietekmē Latvijas drošību – tas nostiprina Latvijas Pareizticīgo baznīcas neatkarību no Maskavas patriarhāta. Tāpēc sveicu Pareizticīgo metropolītu Aleksandru ar šo attīstību.

Kopš satikos ar tēvu Aleksandru 5. Saeimas laikā, esmu bijis pārliecināts par Pareizticīgo baznīcas pozitīvo lomu Latvijas iedzīvotāju saliedētībā un integrācijā. Šobrīd baznīca arī veic nozīmīgu darbu ukraiņu bēgļu uzņemšanā.

Kādreiz mani biedri politikā nevēlās to atzīt, bet esmu pārliecināts, ka baznīca arī ir PROGRESĪVIE sabiedrotā darbā uz nevienlīdzības samazināšanu, kuras rādītājos Latvija konsekventi atrodas ES lejasgalā.

Turklāt latgaliešu valodas un kultūras jautājumos arī Romas katoļu arhibīskaps Stankevičs jau Rēzeknes kongresa atcerē atgādināja, ka ir jāpilda 1917. gadā Latgalei dotie solījumi, kad abas Latvijas daļas apņēmās apvienoties.

Tiesa, mums, partijai PROGRESĪVIE, ir plašāks akcents uz spēcīgu atbalstu pilnīgi visām Latvijas ģimenēm. Manuprāt, šī atšķirība neliedz mums pozitīvi novērtēt darbu, ko veicam ar vienu mērķi – par stiprāku, sociāli atbildīgu valsti.

Foto zem raksta ir no Latgales kongresa pieminekļa atklāšanas pasākuma, kur ar brāli Levi Ivaru Graudiņu piedalījāmies kā Franča Trasuna ciltskoka pārstāvji. Esmu valdes loceklis brāļa vardā nodibinātajā kristīgajā fondā, kas turpina viņa iesākto labdarības un starpkonfesionālo garīgo darbu Latgalē. Taču īstenajiem ‘labdarības’ aktivitāšu veicējiem ir jābūt Saeimai un valdībai.

Tāpēc PROGRESĪVIE Latgalē, Leila Rasima un es, atbalsta siltumenerģijas cenu griestus visām ģimenēm, t. sk. 100 Eur vaučeru malkas apkurei, neliekot ierēdņu armijām rēķināt, kuram “mērķēt” šo atbalstu un kuram nē.

Jāpaaugstina ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu līdz 800 eiro, lai samazinātu nevienlīdzību.

Tas, kopā ar Latgales ekonomiskās nošķirtības mazināšanu no pārējās Latvijas, ir iemesls, kādēļ pēc 25 gadu pārtraukuma atkal kandidēju Saeimas vēlēšanās. Nedrīkstam turpināt pieļaut veco partiju līdzšinējo tuvredzību, kas pakļāvusi mūs 30 gadu energoatkarībai no Krievijas.